2000.gada 15. aprīlī sporta deju klubs Nianse organizēja tradicionālās starptautiskās sporta deju izpildītāju sacensības “Deju virpulī”. Tās norisinājās LaTVijas televīzijas 1. studijā. Uz šo pasākumu bija ieradušies arī ENIO CORDOBA & TERRYL JONES (ASV, Losandželosa) ar demonstrējumiem Argentīnas Tango, Salsas un West Coast Swings dejās.
Dienu pirms šī pasākuma norisinājās semināri, kur interesenti varēja apgūt pamatsoļus Argentīnas Tango, Salsa un West Coast Swings dejās. Savukārt, Nianses deju trenere Juta Vanaga apguva šo deju mācīšanas metodiku. Arī ilgāku laiku pēc šī semināra Enio un Terrya deva vērtīgus padomus, īpaši Salsas apmācībā.
Atcerieties - 2000.gada 14.aprīlis!!!
Tas ir SALSAS SĀKUMS LATVIJĀ!
Ko par Salsas attīstību Latvijā tajā laikā rakstīja prese?
“Salsa – tā ir azartiska un demokrātiska kā Kuba Libre! Tikai stundas laikā Jūs to dejot iemācīs deju pasniedzējs, draugs vai svešs cilvēks jebkurā “tusiņā” vai diskotēkā jebkurā lielā pilsētā.
Salsa – tā ir nosvīdusi seja, slapja mugura, skaļa elpa un laimīga kopības sajūta ar visiem zālē esošiem, tādiem pašiem kā Tu, kurus vieno spēcīgi hipnotizējošs ritms. Tas ir pieskārienu prieks, pazīstams kopš piedzimšanas. Tās ir fizisko aktivitāšu četras stundas – bet ne mirkli to neuztverot kā darbu. Tā ir “horizontālo vēlmju vertikālā projekcija” - tā joko Terryla.
Losandželosas stils ASV ir ļoti populārs. Modē Santana, Dženifera Lopesa, teks-meks un “netīrās dejas”. Enio un Terrylas studijā nedēļas laikā tiek apmācīti līdz 200 afisionadosi t.i. deju mīļotāji. Losandželosā ir studija, kurā vienā vakarā mēdz būt 900 dejotāji. Kas tas tas ir par noslēpumu? Latīņamerikānis dejo visu mūžu, tādēļ viņš savās kustībās ir brīvs. Viņš nezin figūras, neprot vadīt, taču viņā vēderā vienmēr spēlē bungas: bum-čiki-bum-bum... ...salsa – tas ir vesels perkusiju orķestris.
Latīņu ritmu magnētismam ir racionāls skaidrojums. Kādreiz slavens mūziķis – avangardists no Pēterburgas man teica: “Pamēģini ar vienu roku spēlēt ritmu viens-divi-trīs-četri, bet ar otru vienlaicīgi viens-divi-trīs. Nav viegli. Rodas sajūta, ka rokas ir sasietas, viena velk līdzi otru tikpat nenovēršami, kā mūs pievelk Zemes gravitācija. Atšķetini tās. Katras tautas mūzikā ir šie viens-divi-trīs. Tie rodas ķermenī pretēji brīvam kritienam. Tauta ir gudra ar ķermeni”.
Marija Kugeļ, Kosmetik Baltikum, 2000/3
Tāds lūk, ir sākums Salsai Latvijā – tajā tūkstošgades miju laikā.
SALSA LATVIJĀ
2001. gads
Lūk, ko raksta “Dienas Bizness” 2001.gada 3.aprīlī.
“Jūlijā – pirmais Salsas deju festivāls.
Otrs pasākums, ar kuru jau laikus Dienas Biznesa lasītājus vēlējās iepazīstināt J.Vanaga, ir pirmais Salsas festivāls, kas Rīgā notiks no 3. līdz 8. jūlijam. Tā ietvaros Rīgā viesosies profesionāļi no ASV, Vācijas, Anglijas, Nīderlandes un Zviedrijas salsas deju klubiem. Salsa šobrīd esot viena no modernākajām dejām ne tikai latīņamerikas zemēs, bet arī Eiropā, kur salsu dejo jau vairākos speciālos saieta klubos un pat kafejnīcās. Šo deju var apgūt ikviens amatieris”.
Par salsu 2001.gadā prese raksta:
1.Vesti Segodņa “Kaislīgās Salsas virpulī” – 05.04.2001
2.Čas “Rīgā gaidāma Salsas epidēmija” – 06.04.2001
3.Neatkarīgā Rīta avīze “Virpulī iedejots pavasaris” - 09.04.2001
4.Bizness&Baltija “Padejosim?” - 17.05.2001
5.Jaunā Avīze “Kaisle dejā” - 16-21.06/2001 (attēlos redzami Nianses dejotāji) - 1, 2.
6.Izklaide “Atbrīvo latvisko stīvumu! Dejo salsu! - 29.06.2001
7.Neatkarīgā Rīta avīze “Rīgu pārņem salsomānija” - 04.07.2001








